์˜์–ดํŒจํ„ด 1๋‹จ๊ณ„ - 16์ผ 48ํŒจํ„ด, VOCA8000

50ย tลซkst.+
Lejupielฤdes
Satura vฤ“rtฤ“jums
Visiem
Ekrฤnuzล†ฤ“muma attฤ“ls
Ekrฤnuzล†ฤ“muma attฤ“ls
Ekrฤnuzล†ฤ“muma attฤ“ls
Ekrฤnuzล†ฤ“muma attฤ“ls
Ekrฤnuzล†ฤ“muma attฤ“ls
Ekrฤnuzล†ฤ“muma attฤ“ls
Ekrฤnuzล†ฤ“muma attฤ“ls
Ekrฤnuzล†ฤ“muma attฤ“ls
Ekrฤnuzล†ฤ“muma attฤ“ls
Ekrฤnuzล†ฤ“muma attฤ“ls
Ekrฤnuzล†ฤ“muma attฤ“ls

Par ลกo lietotni

Kฤ lietot (HELP)

1. Tฤ ir lietotne, kas atceras noteiktฤ vฤrda nozฤซmi (atcerieties 1600 vฤrdus nedฤ“ฤผฤ)
2. Jums nav jฤspieลพ galva, jo jลซs neatceraties angฤผu valodas vฤrdus. Lai atcerฤ“tos angฤผu valodu, kas atbilst mลซsu valodai, mums jฤdomฤ tikai 2 vai 3 sekundes. Nav jฤcฤซnฤs.
3. Ja pฤrbaudฤt vฤrdu, kas zina tฤ nozฤซmi, tas to neiegaumฤ“, bet atkฤrtoti tiek savฤkti un praktizฤ“ti tikai atlikuลกie vฤrdi. Ja jลซs pฤrbaudฤt 8 reizes ar 5 vฤrdiem, parฤdฤs atkฤrtoลกanas prakses ekrฤns. Ja jลซs to darฤt 8 reizes, jลซs kฤผลซstat par vienฤซbu, un jลซs to darฤt dienฤ. Tas atcerฤ“sies 320 vฤrdus dienฤ un 1600 vฤrdus 5. datumฤ.
4. Ja atkฤrtotฤ vingrinฤjuma ekrฤnฤ zinฤt vฤrda nozฤซmi, noklikลกฤทiniet uz โ€œEs zinuโ€ vai, ja to neatceraties, noklikลกฤทiniet uz โ€œRakstฤซtโ€. Ja neatceraties, atkฤrtojiet, lฤซdz atcerieties un pฤrejiet tฤlฤk.
5. Nekad neliecies un nekautrฤ“jies. Labi zinฤmus vฤrdus atkฤrto vismaz trฤซs reizes, un nezinฤmos teikumus atkฤrto, lฤซdz tos atceries.

1. mฤcฤซลกanฤs princips (Ted iegaumฤ“ลกana)

ย ย Koncentrฤ“jiet 10 minลซtes, lai iegaumฤ“tu apmฤ“ram 40 vฤrdus, un 80 minลซtes, lai iegaumฤ“tu 320 vฤrdus. Iegaumฤ“jiet 320 vฤrdus pirmdien, pฤrskatiet 320 vฤrdus, kas iegaumฤ“ti iepriekลกฤ“jฤ dienฤ, otrdien, un iegaumฤ“jiet 1600 vฤrdus no 5. lฤซdz piektdienai, atceroties nฤkamos 320 vฤrdus. Sestdien un svฤ“tdien mฤ“s pฤrskatฤm 1600 vฤrdus. Iegaumฤ“jiet lฤซdz 8000 vฤrdiem 5 nedฤ“ฤผu laikฤ.
1. Lietojiet tikai acis un muti, nerakstot. Ja jลซs vienkฤrลกi atsakฤties no ieraduma lฤ“nฤm atcerฤ“ties vฤrdus atkal un atkal, jลซs atbrฤซvosities no vฤrdu iegaumฤ“ลกanas iemaukฤm. Palielinฤs iegaumฤ“ลกanas ฤtrums un uzlabojas atmiล†as intensitฤte.
2. Mutei jฤkustas. Pฤrvietojot muskuฤผus, tiek stiprinฤta atmiล†a. Tas notiek tฤpฤ“c, ka smadzeล†u kustฤซba ir spฤ“cฤซgฤka nekฤ tad, kad mute ir aizvฤ“rta un iegaumฤ“ta, jo mutes kustฤซbu veic smadzenes.
3. Izgrieziet un iegaumฤ“jiet 40 vฤrdus ik pฤ“c 10 minลซtฤ“m. Atceroties 40 vฤrdus 10 minลซtฤ“s, jลซs varat jautri iegaumฤ“t tลซkstoลกiem vฤrdu.
4. Man nerลซpฤ“jas par izrunas un pareizrakstฤซbas pareizฤซbu. Elementi, kas traucฤ“ iegaumฤ“ลกanu, ir jฤizslฤ“dz, pirms tos ฤtrฤk un precฤซzฤk varat iegaumฤ“t.
5. Nozฤซme iegaumฤ“ tikai pirmo. Pirmฤs interpretฤcijas iegaumฤ“ลกana attiecฤซbฤs ar vฤrdiem viens pret vienu var palฤซdzฤ“t saglabฤt iegremdฤ“ลกanu.
6. Ja jลซs iegaumฤ“jat, pagrieลพot astoล†us riteล†us, kuru pamatฤ ir 40 vฤrdi, jลซs 1. stundu beigsit dienas iegaumฤ“ลกanai. Kad paskatฤs uz vฤrdu, kuru nezinฤt, smadzenes tiek spฤ“cฤซgi stimulฤ“tas, tฤpฤ“c atkฤrtojas tikai vฤrdi, kas apzฤซmฤ“ti ar โ€œlabiโ€.
7. Novฤ“rtฤ“jiet ar acฤซm un muti tลซlฤซt pฤ“c iegaumฤ“ลกanas. Tฤ vietฤ, lai atcerฤ“tos vฤrdus, ko iegaumฤ“t daudzas reizes, efektฤซvฤk ir atcerฤ“ties, tos neinterpretฤ“jot.

ย 2. mฤcฤซลกanฤs princips (8000 vฤrdu slepeni)

ย โ€œCik ilgi jums jฤmฤcฤs, lai labi pฤrvaldฤซtu angฤผu valodu?โ€, โ€œKas pie velna ir problฤ“ma?โ€
Es gribฤ“ju uzzinฤt atbildi uz ลกo jautฤjumu. Atbildot uz jautฤjumu, atbilde bija vienkฤrลกa. Otrkฤrt, vฤrdu nebija iespฤ“jams interpretฤ“t, nezinot vฤrda nozฤซmi. Tฤtad, cik vฤrdu jums jฤzina? Saskaล†ฤ ar aptauju cilvฤ“ki, kuri runฤ angฤผu valodฤ kฤ dzimtฤ valoda, lieto no 30 000 lฤซdz 50 000 vฤrdu krฤjuma vฤrdus. Tฤtad, cik vฤrdu jums ir nepiecieลกams sazinฤties?
ย ย Ir labi zinฤms, ka vฤrdu lietoลกanas bieลพums seko varas likumiem (varas likumiem). ล is ir noteikums, ka liela notikuma iespฤ“jamฤซba ir zema, un varbลซtฤซba, ka parasts notikums notiek, ir ฤผoti augsta. 20% no visbieลพฤk izmantotajiem vฤrdiem veido 80% no kopฤ“jฤ vฤrdu lietojuma, tฤpat kฤ Paristo likumฤ noteikts, ka 20% iedzฤซvotฤju 80% ir bagฤtฤซba. ล…emot vฤ“rฤ, ka dzimtฤ valoda zina vidฤ“ji 40 000 vฤrdu, mฤ“s zinฤm, ka angฤผu valodai kฤ sveลกvalodai pietiek ar 20% jeb 8000 vฤrdiem.

3. mฤcฤซลกanฤs princips (izprotiet vฤrdu kฤ valodas avotu.)

ย ย Vฤrds sprauga ir angฤผu plaisa
Kur mฤ“s redzam plaisu izglฤซtฤซbฤ, plaisu starp ฤฃimenฤ“m ar augstu ienฤkumu lฤซmeni un zemu ienฤkumu lฤซmeni? Tฤ ir angฤผu valoda. Angฤผu valodฤ vฤrdi ir visproblemฤtiskฤkie. Kฤdos gados jลซs iegaumฤ“sit neskaitฤmus dฤซvainus vฤrdus? Nav nekas neparasts, ja studenti dienฤ iegaumฤ“ simts vai tลซkstoลก. Ja neลกฤทฤ“rsojat angฤผu valodas vฤrdus, jลซs nevarat runฤt angliski. Mums jฤatrod veids, kฤ apgลซt angฤผu valodas vฤrdus.
ย ย 
ย ย Jums nav slikta galva.
Pฤ“tฤซjuma metode bija tikai nepareiza. Jลซs neesat slinks. Neviens nekad jums nav devis jautru veidu, kฤ mฤcฤซties. Tagad bลซs savฤdฤk. Nevajag vairs atcerฤ“ties vai aizmirst angฤผu vฤrdus. Izmantojot ลกo lietotni, ieguldot laiku, to varฤ“sit iegaumฤ“t pฤrฤk viegli. Nฤ“ jลซs sapratฤซsit. Jums bลซs pฤrliecฤซba par angฤผu valodu.
ย ย Vฤrdi, lai saprastu un iegaumฤ“tu etimoloฤฃiju
Lielฤkฤ daฤผa studentu iegaumฤ“ angฤผu valodas vฤrdus. Skatieties un vฤ“rojiet, lฤซdz papฤซrs kฤผลซst melns un plaukstas saiลกa stiepjas, lฤซdz tas tiek iegaumฤ“ts vai lฤซdz tas ir akli iestrฤ“dzis galvฤ. Tomฤ“r, ja jลซs saprotat etimoloฤฃiju, jลซs varat saprast un studฤ“t tฤpat kฤ matemฤtika vai zinฤtne.

3. mฤcฤซลกanฤs princips (atmiล†as noslฤ“pums)
0,5 sekundes ir minimฤlais laiks, kas darbojas un domฤ. Ja cilvฤ“ka vai augstฤka dzฤซvnieka smadzenฤ“s ir jฤsaista divi notikumi vai simboli, ลกis laiks turpina parฤdฤซties kฤ nemainฤซga konstante.
Cilvฤ“ks var domฤt tikai uz ลกo brฤซdi, 0,5 sekundฤ“m. Pฤ“c 0,5 sekundฤ“m mฤ“s pฤriet no vienas domas uz otru un no domas uz darbฤซbu. Tฤpฤ“c garฤko un sareลพฤฃฤซtฤko domas vai darbฤซbas plลซsmu iegลซst tikai tad, kad ฤทฤ“de ir savienota viena ar otru 0,5 sekunลพu ฤทฤ“dฤ“.
Izลกฤทiroลกais laiks 0,5 sekundes psiholoฤฃijas mฤcฤซลกanฤs jomฤ vairs netiks noliegts. Ja tas nav iemฤcฤซts 0,5 sekunลพu laikฤ, tas tiek iemฤcฤซts vai nav iemฤcฤซts caur apvedceฤผu. Studฤ“jot ir svarฤซgs kritiskais laiks 0,5 sekundes. Tie, kuri ลกo faktu neapzinฤs, palaiลพ garฤm izdevฤซbu ietaupฤซt laiku un pลซles, studฤ“jot.
0,5 sekundes bieลพi sauc par โ€œstarp acฤซmโ€. Tฤpฤ“c, ka tas prasa tik daudz laika, lai sekotu kustฤซbai ar acฤซm. ล ajฤ ฤซsฤ laika apguvฤ“ jฤlieto klusฤ“ลกana. Lai iemฤcฤซtos, pietiek tikai domฤt ar galvu. Deklamฤcija ir laba mฤcฤซลกanฤs. Bet neizsaki skaล†u. Pretฤ“jฤ gadฤซjumฤ bลซs grลซti noturฤ“t 0,5 sekundes.

Kad dzฤซves pagrieziena punkts maina dzฤซvi? Tas ir brฤซdis, kad man ir patiesa vฤ“lme jebkurฤ laikฤ mainฤซt savu dzฤซvi. Nopietns prฤts noved pie pastฤvฤซgas prakses, un pastฤvฤซgai praksei jฤmaina dzฤซvesveids. Noslฤ“pums, kฤ labi pฤrvaldฤซt angฤผu valodu, ir vฤ“lme mainฤซt savu dzฤซvi caur angฤผu valodu.

Sฤciet ar vienkฤrลกฤko un vienkฤrลกฤko!
Lielisks veids, kฤ sasniegt savus mฤ“rฤทus, ir atkฤrtot mazas lietas.
Liels sasniegums ir tas, ka mazas lietas sakrฤซt un pamazฤm notiek.

Ikvienas izmaiล†as nฤk ar bailฤ“m, pat ja tฤs ir pozitฤซvas. Mฤ“ฤฃinฤjumi sasniegt mฤ“rฤทi, izmantojot radikฤlas un revolucionฤras metodes, bieลพi neizdodas, jo tas palielina bailes. Tomฤ“r stratฤ“ฤฃija โ€œmazais solisโ€ atbrฤซvo smadzenes no mฤ“ฤฃinฤjumiem reaฤฃฤ“t uz bailฤ“m un stimulฤ“ racionฤlu domฤลกanu un radoลกumu.

Ideja โ€œJลซsu angฤผu valodas zinฤลกanas ir uzlabojuลกฤs!โ€ Nav nepฤrtraukti jลซtama, bet kฤdฤ brฤซdฤซ, piemฤ“ram, โ€œAh! Manas prasmes ir uzlabojuลกฤs! โ€ Cilvฤ“ki, kurus sauc par angฤผu valodas prasmฤ“m, parasti saka, ka, uzkฤpjot pa kฤpnฤ“m, viล†i izbaudฤซja satraukumu par to. Nepadodies, jo smagi studฤ“, bet tavas prasmes nepalielinฤs. Oriฤฃinฤlvalodas pฤ“tฤซjums ir tฤds. Ar nedaudz vairฤk, pienฤk brฤซdis, kad jลซs uzkฤpjat pa pirmo kฤpล†u telpu.

Kritฤ“rijs, lai izlemtu, kฤdu informฤciju glabฤs mลซsu smadzenes (hipokampฤ), ir โ€œatkฤrtotโ€. Ja jautฤjums atkฤrtojas, smadzenes nevar palฤซdzฤ“t. Esiet koncentrฤ“ts un gatavs reaฤฃฤ“t. Smadzenฤ“m patฤซk spฤ“lฤ“t. Jautฤjums tur mลซsu smadzenes nomodฤ un izklaidฤ“. Neatkarฤซgi no tฤ, cik smieklฤซgas ir smadzenes, smadzenes mฤ“ฤฃina izdomฤt, kad viล†iem to prasa. Jautฤjumiem nevajadzฤ“tu bลซt apgrลซtinoลกiem, un tiem vajadzฤ“tu bลซt jautriem. Lai jautฤjums bลซtu interesants, tam jฤbลซt mazam. Kad jลซs uzdodat nelielu jautฤjumu, amigdala mierฤซgi guฤผ, un smadzeล†u mฤซฤผฤkais, kurลก pamostas spฤ“lฤ“t, pamostas, absorbฤ“ jautฤjumu, maฤฃiskฤ veidฤ to atceras vai rada radoลกas idejas.
Atjauninฤta
2020. gada 29. apr.

Datu droลกฤซba

ล eit izstrฤdฤtฤji var rฤdฤซt informฤciju par to, kฤ viล†u lietotnฤ“ tiek vฤkti un izmantoti jลซsu dati. Uzziniet vairฤk par datu droลกฤซbu.
Informฤcija nav pieejama.

Jaunumi

2020ํ•™๋…„๋„ ์ˆ˜ํ•™๋Šฅ๋ ฅ์‹œํ—˜ ๋Œ€๋น„ VOCA8000 ์ค‘ ์ค‘ํ•™ 2ํ•™๋…„ ๋‹จ๊ณ„ ์ถ”๊ฐ€, 1์ฃผ์ผ์— 1600๋‹จ์–ด๋ฅผ ์•”๊ธฐํ•ด๋ณด๊ณ , VOCA8000์„ ํ•œ๋‹ฌ์— ์•”๊ธฐํ•˜๊ธฐ์— ๋„์ „ํ•ด๋ณด์„ธ์š”. ํ”Œ๋ ˆ์ด์Šคํ† ์–ด์—์„œ VOCA8000์„ ๊ฒ€์ƒ‰ํ•ด๋ณด์„ธ์š”. ๋„์ „ํ•˜๋Š” ์‚ฌ๋žŒ์ด ๊ฐ€์งˆ ์ˆ˜ ์žˆ์Šต๋‹ˆ๋‹ค.
ํ•œ๊ธ€์†Œ๋ฆฌ ์˜์–ดํšŒํ™”๋ฅผ ์ถ”๊ฐ€ํ–ˆ์Šต๋‹ˆ๋‹ค.
์˜์–ดํŒจํ„ด 1๋‹จ๊ณ„ 48๊ฐœ ํŒจํ„ด 432๊ฐœ์˜ ๋ฌธ์žฅ์„ ์•”๊ธฐํ•ด ๋ณด๊ณ , ์˜์–ดํŒจํ„ด 3๋‹จ๊ณ„์— ๋„์ „ํ•ด๋ณด์„ธ์š”. ์˜์–ด์— ์ž์‹ ๊ฐ์„ ๊ฐ€์งˆ ์ˆ˜ ์žˆ์Šต๋‹ˆ๋‹ค.
1์ฃผ์ผ์— 1600๊ฐœ ๋‹จ์–ด ์•”๊ธฐ, 16์ผ์— 48ํŒจํ„ด ์•”๊ธฐ์— ๋„์ „ํ•˜์„ธ์š”.^^