Kฤ lietot (HELP)
1. Tฤ ir lietotne, kas atceras noteiktฤ vฤrda nozฤซmi (atcerieties 1600 vฤrdus nedฤฤผฤ)
2. Jums nav jฤspieลพ galva, jo jลซs neatceraties angฤผu valodas vฤrdus. Lai atcerฤtos angฤผu valodu, kas atbilst mลซsu valodai, mums jฤdomฤ tikai 2 vai 3 sekundes. Nav jฤcฤซnฤs.
3. Ja pฤrbaudฤt vฤrdu, kas zina tฤ nozฤซmi, tas to neiegaumฤ, bet atkฤrtoti tiek savฤkti un praktizฤti tikai atlikuลกie vฤrdi. Ja jลซs pฤrbaudฤt 8 reizes ar 5 vฤrdiem, parฤdฤs atkฤrtoลกanas prakses ekrฤns. Ja jลซs to darฤt 8 reizes, jลซs kฤผลซstat par vienฤซbu, un jลซs to darฤt dienฤ. Tas atcerฤsies 320 vฤrdus dienฤ un 1600 vฤrdus 5. datumฤ.
4. Ja atkฤrtotฤ vingrinฤjuma ekrฤnฤ zinฤt vฤrda nozฤซmi, noklikลกฤทiniet uz โEs zinuโ vai, ja to neatceraties, noklikลกฤทiniet uz โRakstฤซtโ. Ja neatceraties, atkฤrtojiet, lฤซdz atcerieties un pฤrejiet tฤlฤk.
5. Nekad neliecies un nekautrฤjies. Labi zinฤmus vฤrdus atkฤrto vismaz trฤซs reizes, un nezinฤmos teikumus atkฤrto, lฤซdz tos atceries.
1. mฤcฤซลกanฤs princips (Ted iegaumฤลกana)
ย ย Koncentrฤjiet 10 minลซtes, lai iegaumฤtu apmฤram 40 vฤrdus, un 80 minลซtes, lai iegaumฤtu 320 vฤrdus. Iegaumฤjiet 320 vฤrdus pirmdien, pฤrskatiet 320 vฤrdus, kas iegaumฤti iepriekลกฤjฤ dienฤ, otrdien, un iegaumฤjiet 1600 vฤrdus no 5. lฤซdz piektdienai, atceroties nฤkamos 320 vฤrdus. Sestdien un svฤtdien mฤs pฤrskatฤm 1600 vฤrdus. Iegaumฤjiet lฤซdz 8000 vฤrdiem 5 nedฤฤผu laikฤ.
1. Lietojiet tikai acis un muti, nerakstot. Ja jลซs vienkฤrลกi atsakฤties no ieraduma lฤnฤm atcerฤties vฤrdus atkal un atkal, jลซs atbrฤซvosities no vฤrdu iegaumฤลกanas iemaukฤm. Palielinฤs iegaumฤลกanas ฤtrums un uzlabojas atmiลas intensitฤte.
2. Mutei jฤkustas. Pฤrvietojot muskuฤผus, tiek stiprinฤta atmiลa. Tas notiek tฤpฤc, ka smadzeลu kustฤซba ir spฤcฤซgฤka nekฤ tad, kad mute ir aizvฤrta un iegaumฤta, jo mutes kustฤซbu veic smadzenes.
3. Izgrieziet un iegaumฤjiet 40 vฤrdus ik pฤc 10 minลซtฤm. Atceroties 40 vฤrdus 10 minลซtฤs, jลซs varat jautri iegaumฤt tลซkstoลกiem vฤrdu.
4. Man nerลซpฤjas par izrunas un pareizrakstฤซbas pareizฤซbu. Elementi, kas traucฤ iegaumฤลกanu, ir jฤizslฤdz, pirms tos ฤtrฤk un precฤซzฤk varat iegaumฤt.
5. Nozฤซme iegaumฤ tikai pirmo. Pirmฤs interpretฤcijas iegaumฤลกana attiecฤซbฤs ar vฤrdiem viens pret vienu var palฤซdzฤt saglabฤt iegremdฤลกanu.
6. Ja jลซs iegaumฤjat, pagrieลพot astoลus riteลus, kuru pamatฤ ir 40 vฤrdi, jลซs 1. stundu beigsit dienas iegaumฤลกanai. Kad paskatฤs uz vฤrdu, kuru nezinฤt, smadzenes tiek spฤcฤซgi stimulฤtas, tฤpฤc atkฤrtojas tikai vฤrdi, kas apzฤซmฤti ar โlabiโ.
7. Novฤrtฤjiet ar acฤซm un muti tลซlฤซt pฤc iegaumฤลกanas. Tฤ vietฤ, lai atcerฤtos vฤrdus, ko iegaumฤt daudzas reizes, efektฤซvฤk ir atcerฤties, tos neinterpretฤjot.
ย 2. mฤcฤซลกanฤs princips (8000 vฤrdu slepeni)
ย โCik ilgi jums jฤmฤcฤs, lai labi pฤrvaldฤซtu angฤผu valodu?โ, โKas pie velna ir problฤma?โ
Es gribฤju uzzinฤt atbildi uz ลกo jautฤjumu. Atbildot uz jautฤjumu, atbilde bija vienkฤrลกa. Otrkฤrt, vฤrdu nebija iespฤjams interpretฤt, nezinot vฤrda nozฤซmi. Tฤtad, cik vฤrdu jums jฤzina? Saskaลฤ ar aptauju cilvฤki, kuri runฤ angฤผu valodฤ kฤ dzimtฤ valoda, lieto no 30 000 lฤซdz 50 000 vฤrdu krฤjuma vฤrdus. Tฤtad, cik vฤrdu jums ir nepiecieลกams sazinฤties?
ย ย Ir labi zinฤms, ka vฤrdu lietoลกanas bieลพums seko varas likumiem (varas likumiem). ล is ir noteikums, ka liela notikuma iespฤjamฤซba ir zema, un varbลซtฤซba, ka parasts notikums notiek, ir ฤผoti augsta. 20% no visbieลพฤk izmantotajiem vฤrdiem veido 80% no kopฤjฤ vฤrdu lietojuma, tฤpat kฤ Paristo likumฤ noteikts, ka 20% iedzฤซvotฤju 80% ir bagฤtฤซba. ล
emot vฤrฤ, ka dzimtฤ valoda zina vidฤji 40 000 vฤrdu, mฤs zinฤm, ka angฤผu valodai kฤ sveลกvalodai pietiek ar 20% jeb 8000 vฤrdiem.
3. mฤcฤซลกanฤs princips (izprotiet vฤrdu kฤ valodas avotu.)
ย ย Vฤrds sprauga ir angฤผu plaisa
Kur mฤs redzam plaisu izglฤซtฤซbฤ, plaisu starp ฤฃimenฤm ar augstu ienฤkumu lฤซmeni un zemu ienฤkumu lฤซmeni? Tฤ ir angฤผu valoda. Angฤผu valodฤ vฤrdi ir visproblemฤtiskฤkie. Kฤdos gados jลซs iegaumฤsit neskaitฤmus dฤซvainus vฤrdus? Nav nekas neparasts, ja studenti dienฤ iegaumฤ simts vai tลซkstoลก. Ja neลกฤทฤrsojat angฤผu valodas vฤrdus, jลซs nevarat runฤt angliski. Mums jฤatrod veids, kฤ apgลซt angฤผu valodas vฤrdus.
ย ย
ย ย Jums nav slikta galva.
Pฤtฤซjuma metode bija tikai nepareiza. Jลซs neesat slinks. Neviens nekad jums nav devis jautru veidu, kฤ mฤcฤซties. Tagad bลซs savฤdฤk. Nevajag vairs atcerฤties vai aizmirst angฤผu vฤrdus. Izmantojot ลกo lietotni, ieguldot laiku, to varฤsit iegaumฤt pฤrฤk viegli. Nฤ jลซs sapratฤซsit. Jums bลซs pฤrliecฤซba par angฤผu valodu.
ย ย Vฤrdi, lai saprastu un iegaumฤtu etimoloฤฃiju
Lielฤkฤ daฤผa studentu iegaumฤ angฤผu valodas vฤrdus. Skatieties un vฤrojiet, lฤซdz papฤซrs kฤผลซst melns un plaukstas saiลกa stiepjas, lฤซdz tas tiek iegaumฤts vai lฤซdz tas ir akli iestrฤdzis galvฤ. Tomฤr, ja jลซs saprotat etimoloฤฃiju, jลซs varat saprast un studฤt tฤpat kฤ matemฤtika vai zinฤtne.
3. mฤcฤซลกanฤs princips (atmiลas noslฤpums)
0,5 sekundes ir minimฤlais laiks, kas darbojas un domฤ. Ja cilvฤka vai augstฤka dzฤซvnieka smadzenฤs ir jฤsaista divi notikumi vai simboli, ลกis laiks turpina parฤdฤซties kฤ nemainฤซga konstante.
Cilvฤks var domฤt tikai uz ลกo brฤซdi, 0,5 sekundฤm. Pฤc 0,5 sekundฤm mฤs pฤriet no vienas domas uz otru un no domas uz darbฤซbu. Tฤpฤc garฤko un sareลพฤฃฤซtฤko domas vai darbฤซbas plลซsmu iegลซst tikai tad, kad ฤทฤde ir savienota viena ar otru 0,5 sekunลพu ฤทฤdฤ.
Izลกฤทiroลกais laiks 0,5 sekundes psiholoฤฃijas mฤcฤซลกanฤs jomฤ vairs netiks noliegts. Ja tas nav iemฤcฤซts 0,5 sekunลพu laikฤ, tas tiek iemฤcฤซts vai nav iemฤcฤซts caur apvedceฤผu. Studฤjot ir svarฤซgs kritiskais laiks 0,5 sekundes. Tie, kuri ลกo faktu neapzinฤs, palaiลพ garฤm izdevฤซbu ietaupฤซt laiku un pลซles, studฤjot.
0,5 sekundes bieลพi sauc par โstarp acฤซmโ. Tฤpฤc, ka tas prasa tik daudz laika, lai sekotu kustฤซbai ar acฤซm. ล ajฤ ฤซsฤ laika apguvฤ jฤlieto klusฤลกana. Lai iemฤcฤซtos, pietiek tikai domฤt ar galvu. Deklamฤcija ir laba mฤcฤซลกanฤs. Bet neizsaki skaลu. Pretฤjฤ gadฤซjumฤ bลซs grลซti noturฤt 0,5 sekundes.
Kad dzฤซves pagrieziena punkts maina dzฤซvi? Tas ir brฤซdis, kad man ir patiesa vฤlme jebkurฤ laikฤ mainฤซt savu dzฤซvi. Nopietns prฤts noved pie pastฤvฤซgas prakses, un pastฤvฤซgai praksei jฤmaina dzฤซvesveids. Noslฤpums, kฤ labi pฤrvaldฤซt angฤผu valodu, ir vฤlme mainฤซt savu dzฤซvi caur angฤผu valodu.
Sฤciet ar vienkฤrลกฤko un vienkฤrลกฤko!
Lielisks veids, kฤ sasniegt savus mฤrฤทus, ir atkฤrtot mazas lietas.
Liels sasniegums ir tas, ka mazas lietas sakrฤซt un pamazฤm notiek.
Ikvienas izmaiลas nฤk ar bailฤm, pat ja tฤs ir pozitฤซvas. Mฤฤฃinฤjumi sasniegt mฤrฤทi, izmantojot radikฤlas un revolucionฤras metodes, bieลพi neizdodas, jo tas palielina bailes. Tomฤr stratฤฤฃija โmazais solisโ atbrฤซvo smadzenes no mฤฤฃinฤjumiem reaฤฃฤt uz bailฤm un stimulฤ racionฤlu domฤลกanu un radoลกumu.
Ideja โJลซsu angฤผu valodas zinฤลกanas ir uzlabojuลกฤs!โ Nav nepฤrtraukti jลซtama, bet kฤdฤ brฤซdฤซ, piemฤram, โAh! Manas prasmes ir uzlabojuลกฤs! โ Cilvฤki, kurus sauc par angฤผu valodas prasmฤm, parasti saka, ka, uzkฤpjot pa kฤpnฤm, viลi izbaudฤซja satraukumu par to. Nepadodies, jo smagi studฤ, bet tavas prasmes nepalielinฤs. Oriฤฃinฤlvalodas pฤtฤซjums ir tฤds. Ar nedaudz vairฤk, pienฤk brฤซdis, kad jลซs uzkฤpjat pa pirmo kฤpลu telpu.
Kritฤrijs, lai izlemtu, kฤdu informฤciju glabฤs mลซsu smadzenes (hipokampฤ), ir โatkฤrtotโ. Ja jautฤjums atkฤrtojas, smadzenes nevar palฤซdzฤt. Esiet koncentrฤts un gatavs reaฤฃฤt. Smadzenฤm patฤซk spฤlฤt. Jautฤjums tur mลซsu smadzenes nomodฤ un izklaidฤ. Neatkarฤซgi no tฤ, cik smieklฤซgas ir smadzenes, smadzenes mฤฤฃina izdomฤt, kad viลiem to prasa. Jautฤjumiem nevajadzฤtu bลซt apgrลซtinoลกiem, un tiem vajadzฤtu bลซt jautriem. Lai jautฤjums bลซtu interesants, tam jฤbลซt mazam. Kad jลซs uzdodat nelielu jautฤjumu, amigdala mierฤซgi guฤผ, un smadzeลu mฤซฤผฤkais, kurลก pamostas spฤlฤt, pamostas, absorbฤ jautฤjumu, maฤฃiskฤ veidฤ to atceras vai rada radoลกas idejas.
Atjauninฤta
2020. gada 29. apr.