Šajā lietotnē ir Islami Namaz (lūgšanas) metode saskaņā ar Fiqah e Jafaria urdu valodā. Tas ietver pamata pārliecību par islāmu, Wudhu, Tayyamum, konkurējošo Namaz, svarīgiem Duas un Aamal īpašiem gadījumiem.
Šajā lietotnē ir apskatītas šādas tēmas:
1. Khuda ki marfat
2. Khuda ki sifaat e libotiah
3. Khuda ki sifaat e silbiah
4. Khuda ki mohabat aur itayet
5. Nabi (S.A.W) ki marfat aur ikhlaq
6. Nabi (S.A.W) ki mohabat aur itayat
7. Din Islam, Korāns Majeeds
8. Imam ki marfat
9. Jaza aur saza
10. Asool e din, firogh e din
11. Namaz ki fazeelat
12. Wajib aur mustajib namazen
13. Namaz e punjgana ke oqaat
14. Mard aur aurat ki namaz mein farq
15. Ayat e wuzu, wudhu ka tareeqa, istabra
16. Ghusl ka tarika
17. Tayamum, Kalma tayaba
18. Azan o aqamat
19. Namaz padhne ka mufasil tareeka
20. Sajida e shukar, sajidah e sahaw
21. Zarori masail
22. Ziarat e masoomin
23. Dua (duain), minajaat
24. Anbiya (Ambiya) ki aur muntakhib qurani duain
25. Namaz ayaat
26. Namaz e wahshat
27. Namaz e shab, Namaz e hadia walidain
28. Namaz e imam zamana
29. Namaz e janazah padhane ka tarika
30. Namaz e Eid padhane ka tariqa
31. Mah e muharim (muharam) ke ahem ayaam aur amaal
32. Mah e safar al muzafar
33. Mah e rabi ul awal aur mah rabi ul sani
34. Mah e shiyan ke amaal
35. Mah e Ramzan ke amaal
36.Shab e qadar
37. Mah e shawal aur Eid ul Fitr
38. Eid ul Azha
39. Shab e jumma aur juma ke din ke amaal
40. Istikhara Quran Majeed
Lūgšana vai al-Ṣalāt (Salah / Salaat / Salat) (arābu valodā: الصلاة) ir vissvarīgākā musulmaņu (islāma sekotāju) pielūgšana, uz kuru atsaucas ļoti cieņu apliecinošas un godbijīgas frāzes Korānā (Korāns) un hadītīs ( hadees), piemēram, reliģijas pīlārs, gara pacelšanās, dvēseles attīrītājs, pirmā prakse, par kuru tiks uzdots jautājums Tiesas dienā (qayamat), un nepieciešamais priekšmets labu darbu pieņemšanai. Šajos avotos ir minēts arī tas, ka lūgšana atbrīvo grēkus, nosaka ticības un neticības robežu un novērš augstprātību.
Lūgšana (Namaz) musulmaņiem kļuva obligāta pirms pravieša (-u) hidras. Sākumā musulmaņi veica lūgšanu Masjid al-Aqsa virzienā Jeruzalemē al-Quds, bet, sākot ar otro gadu pēc hijra / 623-4, viņiem vajadzēja teikt lūgšanu Ka'ba (Kaaba) virzienā Mekā.
Papildus garīgajiem aspektiem lūgšana ir pazīstama arī kā svarīgākais islāma devīze. Piektdienas lūgšana un draudzes lūgšana iemieso šīs pielūgsmes sociālo aspektu.
Papildus obligātajām lūgšanām ir arī daudz lūgšanu, kuras hadītēs ir minētas kā ļoti noderīgas gan šai pasaulei, gan turpmākajai dzīvei. Starp tām vissvarīgākās ir nakts lūgšanas un Nafila lūgšanas, kas pavada obligātās.
Arābu vārds "صلاة" (ṣalāt) ir atvasināts no saknes "ص ل و", kas nozīmē lūgšanu, un tā daudzskaitļa forma ir "salawat". Dažos Korāna pantos salātu lieto arī du'a nozīmē (lūgšana).
Vārds salāts (lūgšana) kopā ar tā atvasinājumiem Korānā ir atkārtots deviņdesmit astoņas reizes. Tai ir tik liela nozīme, kas līdzās ticībai ir pieminēta kā pirmā un vissvarīgākā individuālā un kolektīvā prakse daudzos pantos. Svētajā Korānā ir teikts, ka elles iemītnieku pirmie īgnumi un rēcieni norāda uz to, ka viņi nav teikuši savu lūgšanu savā dzīvē šajā pasaulē. Arī cilvēki, kuri nevērīgi izturējās pret savu lūgšanu, tika uzskatīti par līdzīgiem tiem, kas noliedz reliģiju. Neviena obligātā prakse nav tikusi uzsvērta kā lūgšana Korānā.
Lūgšanai ir ievērojams stāvoklis gan pravieša (-u) vārdos, gan darbos. Grāmatās Wasa'il al-Shi'a un Mustadrak al-wasa'il ir vairāk nekā 11 600 hadīti par lūgšanu, kas parāda tās unikālo nozīmi divpadsmit imamu starpā. Imama al Husaina (Hussain) a) lūgšana pusdienlaikā 'Ašura' dienā un daudzi citi Imama dzīves gadījumi liecina par lūgšanas nozīmīgumu.
Atjaunināta
2020. gada 15. jūl.