Viņš atgriezās no darba. Ārā bija tumšs. Reiz viņš bija mīlējis tumsu un nakti, bet pēc tam, kad viņu satika, viss mainījās. Viņš mainījās. Bija palikuši vēl daži soļi, un viņš jau bija gandrīz pie savas automašīnas. Katru reizi, kad viņš iekāpa automašīnā, viņš atcerējās šo braucienu uz ezeru kopā ar viņu. Tā bija laba diena, pat labākā diena viņa dzīvē. Viņš iebāza atslēgu aizdedzes slēdzī, tad nospieda gāzes pedāli un visbeidzot brauca mājās. Vēl viena diena bija pagājusi bez viņas. Viņš vadīja automašīnu uz priekšu. Ceļš bija gandrīz neredzams, un viņš nejutās labi. Viņš gribēja gulēt. Viņa acis pašas aizvērās. Viņš uzskatīja, ka labāk būtu izsaukt taksometru. Pēkšņs trieciens! Tad atskan stikla plīšanas skaņa. Viņš bija iespiests netikumā; viņš nevarēja pakustēties. Viņš juta, ka dzīve viņu atstāj. Tomēr nez kāpēc viņam šķita, ka tas nav beigas.
Atjaunināta
2023. gada 31. dec.