Surah Asr

AppleKing

Ietver reklāmas

Par šo lietotni

Korāns ir islāma galvenais reliģiskais teksts, ko musulmaņi uzskata par atklāsmi no Dieva (Allāha). Tas tiek plaši uzskatīts par izcilāko darbu klasiskajā arābu literatūrā. Tas ir sakārtots 114 nodaļās (sura (سور‎; vienskaitlis: سورة‎, sūrah)), kas sastāv no pantiem (āyāt (آيات‎; vienskaitlī: آية‎, āyah)).

Musulmaņi uzskata, ka Dievs Korānu mutiski atklāja pēdējam pravietim Muhamedam ar erceņģeļa Gabriela (Džibrila) starpniecību, pakāpeniski aptuveni 23 gadu laikā, sākot ar Ramadāna mēnesi, kad Muhamedam bija 40 gadi; un noslēdzot 632. gadā, viņa nāves gadā. Musulmaņi uzskata Korānu par Muhameda vissvarīgāko brīnumu; viņa pravietiskuma apliecinājums [un kulminācija virknei dievišķo vēstījumu, sākot ar tiem, kas atklāti Ādamam, tostarp Tawrah (Tora), Zabur ("Psalmi") un Injil ("Evaņģēlijs"). Vārds Korāns pašā tekstā ir sastopams aptuveni 70 reizes, un tiek teikts, ka arī citi nosaukumi un vārdi attiecas uz Korānu.

Musulmaņi uzskata, ka Korāns nav vienkārši dievišķs, bet gan burtisks Dieva vārds. Muhameds to nerakstīja, jo nezināja, kā rakstīt. Saskaņā ar tradīciju vairāki Muhameda pavadoņi kalpoja par rakstu mācītājiem, ierakstot atklāsmes. Neilgi pēc pravieša nāves Korānu sastādīja pavadoņi, kuri bija pierakstījuši vai iegaumējuši tā daļas. Kalifs Utmans izveidoja standarta versiju, kas tagad pazīstama kā Utmaniskais kodekss, ko parasti uzskata par mūsdienās zināmo Korāna arhetipu. Tomēr ir varianti, kuru nozīme lielākoties atšķiras.

Korāns pārzina galvenos Bībeles un apokrifajos rakstos aprakstītos stāstus. Tajā ir apkopoti daži, ilgi apskatīti citi un dažos gadījumos ir sniegti alternatīvi notikumu izklāsti un interpretācijas. Korāns sevi raksturo kā norādījumu grāmatu cilvēcei (2:185). Reizēm tajā tiek piedāvāti detalizēti izklāsti par konkrētiem vēsturiskiem notikumiem un bieži tiek uzsvērta notikuma morālā nozīme pār tā stāstījuma secību.[28] Korāna papildināšana ar dažu noslēpumainu Korāna stāstījumu skaidrojumiem un lēmumiem, kas arī nodrošina šariata (islāma likumu) pamatu lielākajā daļā islāma konfesiju, ir hadīti — mutvārdu un rakstiskas tradīcijas, kas, domājams, apraksta Muhameda vārdus un darbības. Lūgšanu laikā Korāns tiek skaitīts tikai arābu valodā.

Kāds, kurš ir iegaumējis visu Korānu, tiek saukts par hafiz ('iegaumētājs'). Ayah (Kurāna dzejolis) dažreiz tiek deklamēts ar īpašu šim nolūkam paredzētu runu, ko sauc par tadžvidu. Ramadāna mēnesī musulmaņi parasti pabeidz visa Korāna deklamēšanu tarawih lūgšanu laikā. Lai ekstrapolētu konkrēta Korāna panta nozīmi, musulmaņi paļaujas uz ekseģēzi vai komentāriem (tafsir), nevis uz tiešu teksta tulkojumu.