1950. un 1960. gados daudzi mākslinieki savos darbos sāka iekļaut matemātiskās teorijas, zinātniskos pētījumus un krāsu teoriju, un daži sāka izmantot datorus attēlu radīšanai. Šie mākslinieki uztvēra skatītāju nevis kā pasīvu vērotāju, bet gan kā aktīvu dalībnieku, kas mijiedarbojas ar mākslu reālajā laikā un telpā. Viņa darbi bieži izraisa sarežģītas vizuālas sajūtas, ko aktivizē novērotāja formas, krāsas un raksta uztvere. Dažreiz šo efektu pastiprina kinētisko elementu iekļaušana, kas rada reālas vai uztvertas kustības. Op Art — saīsinājums no Optical Art — radās šajā periodā. Mākslinieki, kas saistīti ar šo kustību, apvienoja vienkāršas līnijas, ģeometriskas formas un spilgtas krāsas, lai radītu optiskus efektus un ilūzijas. Aptuveni tajā pašā laikā kinētisku mākslinieku vilnis izmantoja motorus, kustīgus elementus, enerģijas avotus un auditorijas mijiedarbību, lai izaicinātu mākslu kā statisku formu. Šīs divas kustības bija vēsturiski saistītas, un abās jomās strādāja daudzi mākslinieki, taču tās ir jāuztver arī kā neatkarīgas pieejas, kuru rezultātā radās ļoti dažādi mākslas darbi, sākot no stingrām ģeometrijām un regulārām ritmiem līdz organiskākām formām un haotiskām konstrukcijām. , dažkārt pievienojoties šķietami pretējām idejām. The Dynamic Eye apskata Op un Kinetic Art uzplaukumu globālā skatījumā. Tas apvieno māksliniekus, kas ir cieši saistīti ar šīm kustībām, kā arī to priekšgājējiem, un savieno tos ar paralēlām kustībām un praksēm, kas tajā laikā bieži tika rādītas kopā to kopīgo tēmu un formālo problēmu dēļ. Šī izstāde skar nozīmīgām mākslinieku grupām, kas izvēlējās sadarboties, kā arī izstādēm, kas bija pamats op un kinētiskās mākslas attīstībai. Tā vietā, lai sekotu stingrai hronoloģijai, izstāde pārformulē Op Art un Kinetic Art kā tendences, kuras pieņēmuši mākslinieki dažādos laikmetos, ģeogrāfiskos un kultūras kontekstos. Viņus vieno dziļa interese stimulēt skatītāja skatienu un uztveri, paceļot mākslu jaunās dimensijās.
Atjaunināta
2024. gada 16. jūl.