1.ย mฤcฤซลกanฤs princips (8000ย vฤrdu noslฤpums)
โCik daudz man ir jฤmฤcฤs, lai labi apgลซtu angฤผu valodu?โ, โKฤda ir problฤma?โ
Es gribฤju zinฤt atbildi uz ลกo jautฤjumu. Rลซpฤซgi pฤrdomฤjot, atbilde bija vienkฤrลกa. Neskaitot visu pฤrฤjo, interpretฤcija bija absolลซti neiespฤjama, nezinot vฤrda nozฤซmi. Tฤtad, cik vฤrdu jums ir jฤzina? Pฤtฤซjumi liecina, ka tiem, kuriem angฤผu valoda ir dzimtฤ, vฤrdu krฤjums ir aptuveni 30 000 lฤซdz 50 000 vฤrdu. Tฤtad, cik daudz vฤrdu jums ir nepiecieลกams, lai sazinฤtos?
Ir labi zinฤms fakts, ka vฤrdu lietoลกanas bieลพums atbilst spฤka likumam. Tas ir likums, ka liela notikuma iespฤjamฤซba ir maza, bet parasta notikuma iespฤjamฤซba ir ฤผoti augsta. Tฤpat kฤ Parito likums nosaka, ka 20% iedzฤซvotฤju pieder 80% bagฤtฤซbas, 20% bieลพi lietoto vฤrdu veido 80% no kopฤjฤ vฤrdu lietojuma. ล
emot vฤrฤ, ka dzimtฤ valoda zina vidฤji 40 000 vฤrdu, angฤผu valodai kฤ sveลกvalodai pietiek ar 20% jeb 8000 vฤrdu zinฤลกanu.
Mฤs atlasฤซjฤm 12 800 vฤrdus no daลพฤdฤm tirgลซ pieejamฤm vฤrdnฤซcas grฤmatฤm un vฤrdus no CSAT un noteicฤm to prioritฤti. Tฤ kฤ, izmantojot tฤซmekฤผa un SNS, vฤrdi ir izvฤlฤti tฤ, lai atspoguฤผotu laiku, ikdienas mฤcฤซbฤs vai darbฤ iegaumฤto vฤrdu izmantoลกanas iespฤjamฤซba ir ฤrkฤrtฤซgi augsta. Tฤ kฤ testa fragmenti ir daฤผฤji izvilkti no daลพฤdas literatลซras, dabiski palielinฤs varbลซtฤซba, ka testฤ veiksies labi. Analizฤjot vฤrdus CSAT pฤdฤjo 10 gadu laikฤ, ir iekฤผauti vairฤk nekฤ 95% vฤrdu.
Kopฤ tiek parฤdฤซti 12 800 vฤrdi, sadalot 1600 vฤrdus 8 lฤซmeลos. Kopumฤ ir 8 lฤซmeลi, sฤkot no vidusskolas pirmฤ gada lฤซdz koledลพas otrajam gadam. Atkarฤซbฤ no jลซsu lฤซmeลa jลซs iegaumฤsit 8000 vฤrdus kopฤ 5 nedฤฤผas no 2. lฤซdz 6. lฤซmenim (vidฤjiem vidusskolฤniem) vai no 3. lฤซdz 7. lฤซmenim (padziฤผinฤtiem vidusskolฤniem). Parasti vidusskolฤni iegaumฤ visus CSAT nepiecieลกamos vฤrdus 5 nedฤฤผu laikฤ un var tiem vieglฤk piekฤผลซt, nekavฤjoties atrisinot angฤผu valodas grฤmatas vai CSAT jautฤjumus. Ja nepiecieลกams, atkฤrtojiet vฤlreiz.
2. mฤcฤซลกanฤs princips (saprotiet vฤrdus, izmantojot to etimoloฤฃiju.)
Kalns, kuru nevar viegli pฤrvarฤt, angฤผu val
Galu galฤ korejieลกu valoda ir mลซsu valoda, un to var lasฤซt, tฤpฤc barjera ienฤkลกanai nav augsta. Matemฤtika atลกฤทiras no valodas priekลกmetiem, kuros ir tลซkstoลกiem vฤrdu, kas jฤiegaumฤ. Tomฤr angฤผu valoda nav nedz mลซsu valoda, nedz arฤซ tai ir tฤda loฤฃiska sistฤma kฤ matemฤtikai. Studentiem, kas tikko sฤkuลกi darbu, angฤผu valoda tiek uzskatฤซta par nepฤrvaramu kalnu.
Plaisa vฤrdos ir plaisa angฤผu valodฤ
Kur palielinฤs izglฤซtฤซbas plaisa, par kuru mฤs parasti runฤjam, plaisa starp studentiem no ฤฃimenฤm ar augstiem ienฤkumiem un studentiem no ฤฃimenฤm ar zemiem ienฤkumiem? Tฤ ir angฤผu valoda. Laukฤ jลซtas vฤl sliktฤk. Pat angฤผu valodฤ vฤrdi ir lielฤkฤ problฤma. Tas attiecas uz visiem, taฤu vฤrdu krฤjuma pฤtฤซลกana ir garlaicฤซga, garlaicฤซga un nomฤkta. Cik ilgs laiks bลซs nepiecieลกams, lai iegaumฤtu neskaitฤmus nepazฤซstamus vฤrdus? Nav nekas neparasts, ka skolฤni dienฤ iegaumฤ simts vai tลซkstoลก vฤrdu. Pat ja jลซs to iegaumฤjat ลกฤdฤ veidฤ, tas neturpinฤs ilgi un jลซs to ฤtri aizmirstat. Ja tu nemฤki apgลซt angฤผu valodas vฤrdus, tu nevarฤsi runฤt angliski, un, ja tu nemฤki runฤt angliski, bลซs grลซti iet uz skolu vai iegลซt darbu. Mums ir jฤatrod mums piemฤrota angฤผu valodas vฤrdu krฤjuma izpฤtes metode.
Atbildes no 1000 godina angฤผu studentus
Viens veiksmes stฤsts ir tikai pieredze. Bet 1000 cilvฤku atbilde ir statistika un zinฤtne. Mฤdz teikt, ka 40% viลu atbilลพu ir angฤผu valodas vฤrdi. Angฤผu valodas vฤrdi ir svarฤซgi, un vฤrdu apguves metode pamatฤ ir atkฤrtoลกana un iteratฤซva mฤcฤซลกanฤs. To nepฤrtraukti atkฤrto ar acฤซm un muti. Var ลกฤทist, ka lฤซdz ลกim nav atลกฤทirฤซbas, bet patiesฤซbฤ atลกฤทirฤซba ir milzฤซga. Sastopoties ar angฤผu vฤrdiem, viลi tos neiegaumฤ. es saprotu. Tฤ patieลกฤm ir liela atลกฤทirฤซba.
Tu neesi prฤtฤซgs.
Pฤtฤซjuma metode ir vienkฤrลกi nepareiza. Tu neesi slinks. Vienkฤrลกi neviens man nav iemฤcฤซjis mฤcฤซties jautrฤ veidฤ. Tagad bลซs savฤdฤk. Jums vairs nav bez nosacฤซjumiem jฤiegaumฤ angฤผu valodas vฤrdi vai tie ฤtri jฤaizmirst. Ja jลซs vienkฤrลกi ieguldฤซsit kฤdu laiku, izmantojot ลกo lietotni, jลซs to varฤsit ฤผoti viegli iegaumฤt. Nฤ, tu sapratฤซsi. Jลซs iegลซsit pฤrliecฤซbu par angฤผu valodu, kas pฤrsniedz vฤrdu krฤjumu.
Vฤrdi, kas jฤiegaumฤ, vienlaikus izprotot to izcelsmi
Lielฤkฤ daฤผa skolฤnu vienkฤrลกi iegaumฤ angฤผu valodas vฤrdus. Skatos uz to atkal un atkal, lฤซdz iegaumฤju, uzrakstu lฤซdz vietai, kur papฤซrs kฤผลซst piฤทa melns un izstiepjas plaukstas saites, vai lฤซdz tas iestrฤgst manฤ galvฤ. Tomฤr, ja jลซs saprotat etimoloฤฃiju, varat to saprast un izpฤtฤซt tฤpat kฤ matemฤtiku vai zinฤtni. Kฤpฤc vฤrds izskatฤs ลกฤdi? Visam pasaulฤ ir savs iemesls. Vฤrds, uz kuru jลซs tagad skatฤties, arฤซ ne tikai radฤs. Ja jลซs zinฤt iemeslu, jลซs to sapratฤซsit, un, ja jลซs to sapratฤซsit, to bลซs viegli iegaumฤt, bez pลซlฤm, lai to iegaumฤtu.
3.ย mฤcฤซbu princips (Teda iegaumฤลกana)
Koncentrฤjieties uz 10 minลซtฤm, lai iegaumฤtu apmฤram 40 vฤrdus, un 80 minลซtes, lai iegaumฤtu 320 vฤrdus. Pirmdien iegaumฤjiet 320 vฤrdus, otrdien pฤrskatiet iepriekลกฤjฤ dienฤ iegaumฤtos 320 vฤrdus, iegaumฤjiet nฤkamos 320 vฤrdus un 5 dienu laikฤ lฤซdz piektdienai iegaumฤjiet 1600 vฤrdus. Sestdienฤs un svฤtdienฤs es pฤrskata 1600 vฤrdus. Iegaumฤjiet lฤซdz 8000 vฤrdiem 5 nedฤฤผu laikฤ.
1. Izmantojiet tikai acis un muti, neizmantojot neko. Ja jลซs atteiksities no ieraduma lฤnฤm iegaumฤt vฤrdus, tos atkฤrtoti pierakstot, jลซs atbrฤซvosities no vฤrdu iegaumฤลกanas vaลพฤm. Palielinฤs iegaumฤลกanas ฤtrums un uzlabojas atmiลa.
2. Mutei ir jฤkustas. Muskuฤผu kustinฤลกana stiprina atmiลu. Tas ir tฤpฤc, ka mutes kustฤซbas tiek veiktas saskaลฤ ar norฤdฤซjumiem no smadzenฤm, tฤpฤc smadzeลu stimulฤcija ir spฤcฤซgฤka nekฤ iegaumฤjot ar aizvฤrtu muti.
3. Iegaumฤjiet 40 vฤrdus 10 minลซtฤs. Ja koncentrฤjaties uz 40 vฤrdu iegaumฤลกanu ik pฤc 10 minลซtฤm, jลซs varat jautri iegaumฤt tลซkstoลกiem vฤrdu. Ja ierobeลพotฤ laika periodฤ iegaumฤjat daudzus vฤrdus, iegremdฤลกanฤs un spriedze tiek radฤซta un uzturฤta automฤtiski.
4. Man nerลซp izrunas un pareizrakstฤซbas precizitฤte. Elementi, kas traucฤ iegaumฤลกanu, ir jฤizslฤdz, lai jลซs varฤtu iegaumฤt ฤtrฤk un precฤซzฤk. Ja jลซs to vispirms iegaumฤjat, pat aptuveni, vฤlฤk varat uzlabot izrunas un pareizrakstฤซbas precizitฤti diktฤtฤ. Ja jลซs praktizฤjat lietot tikai acis un muti, raizes par pareizrakstฤซbu dabiski izzudฤซs.
5. Iegaumฤjiet tikai pirmo nozฤซmi. Jลซs varat saglabฤt iedziฤผinฤลกanos, iegaumฤjot pirmo interpretฤciju attiecฤซbฤs viens pret vienu ar vฤrdu. Citas interpretฤcijas ir viegli iegaumฤt, ja viens vฤrds un interpretฤcija ir iegaumฤta kฤ standarts, tฤpฤc pฤc vienreizฤjas iegaumฤลกanas to var iegaumฤt papildus, ja nepiecieลกams nฤkamajai reizei.
6. Ja jลซs iegaumฤjat 40 vฤrdus 8 reizes, jลซs pabeigsit 1. vienฤซbu, lai iegaumฤtu vienu dienu. Ieraugot nezinฤmu vฤrdu, jลซsu smadzenes tiek spฤcฤซgi stimulฤtas, tฤpฤc atkฤrtojas tikai vฤrdi, kas atzฤซmฤti ar โEs nezinuโ.
7. Uzreiz pฤc iegaumฤลกanas novฤrtฤjiet ar acฤซm un muti. Vฤrda atsaukลกana, neapskatot tฤ interpretฤciju, atmiลu stiprina efektฤซvฤk, nekฤ atcerฤties vฤrdu, kas jฤiegaumฤ vairฤkas reizes. Sฤkot, novฤrtฤjiet, vai zinฤt, ko zinฤt, atkฤrtojiet pฤtฤซjumu, pฤrskatiet vฤlreiz (novฤrtฤjiet, atkฤrtojiet pฤtฤซjumu), turpiniet mฤcฤซbu procesu vฤlreiz un nedฤฤผas nogalฤ atkฤrtojiet pฤrskatฤซลกanas procesu. Nedomฤjiet par to, kฤdฤ secฤซbฤ vฤrdi tiek pasniegti, vienkฤrลกi novฤrtฤjiet, vai to zinฤt, un atkฤrtojiet mฤcฤซลกanos, lai pฤrbaudฤซtu. Ja dodaties pฤc iespฤjas ฤtrฤk, tas palฤซdzฤs jums atcerฤties lietas pilnฤซgฤk.
Atjauninฤta
2024. gada 23. aug.