Catherine The Vampire

THIRTEENDAYS

Par šo spēli

Diena tuvojās beigām. Katrīna sāka mosties. Pēc vairāku gadu desmitu acu atvēršanas degunā, kā vienmēr, bija mitra pagraba smarža. Tas viņai daudz netraucēja, viņa jau bija pie tā pieradusi, bet pamodusies vienmēr to pamanīja. Viņa dzīvoja mazā telpā pamestas mājas pagrabā. Iepriekš šeit dzīvoja bezpajumtnieks, tāpēc telpā bija dažas mēbeles, un sienas daļēji bija pārklātas ar vecām, nolietotām tapetēm, aiz kurām dažkārt varēja dzirdēt kukaiņu čaukstēšanu. Pilnīgi pamodusies, Katrīna izstaipījās kā kaķis un apsēdās uz matrača. Viņa nezināja, ko šodien darīs. Viņas slāpes pēc asinīm, kas viņai reizēm bija, tagad viņu ļoti neuztrauca. Vakar vakarā viņa devās medībās, un tagad viņa nākamās dienas varēja dzīvot mierīgi. Nedaudz pagriezusies pa kreisi, viņa pamanīja, ka tagad istabā viņa nav viena - blakus sēdēja kaķis, kurš uzmanīgi pievērsa acis Katrīnai. Katrīna mīlēja kaķus vairāk nekā jebkurš šajā pasaulē, viņa viņiem uzticējās. Viņas dzīvē bija daudz tādu, un viņas dzīve jau ir izstiepusies gandrīz pieci simti gadu. Katrīna jau sen vairs nedod viņiem vārdus, jo, ja jūs piešķirat kaķim vārdu, jūs pieķeraties un jo grūtāk būs tos vēlāk pazaudēt. Stāvējis uz ķepām, kaķis izstaipījās, tāpat kā to darīja Katrīna, un piegāja pie viņas. Tu un es izskatāmies līdzīgi - Katrīna teica un arī piecēlās kājās. Pirms citas mūsu dzīves dienas ejam, jau ir tumšs. Ir pienācis laiks doties ārā. Viņi abi devās uz izeju.

Jaunumi

Bug fixes and improvements