Es soļoju pa Maskavu
1966. g. • 78 minūtes
infoŠis vienums nav pieejams.
Par šo filmu
"Es soļoju pa Maskavu" ir 1964. gadā izdota padomju liriska kinokomēdija. Filma uzņemta kinostudijā Mosfiļm. Filmas režisors ir Georgijs Danelija, scenārija autors — Genādijs Špaļikovs, operators — Vadims Jusovs. Filmā galvenās lomas tēlo Ņikita Mihalkovs, Aleksejs Loktjevs, Jevgeņijs Steblovs, Gaļina Poļskiha.
Filma kļuva par Hruščova atkušņa laika raksturīgu iezīmi. Lai arī PSRS tā guva arī negatīvas kritiķu atsauksmes par stingras sižetiskās līnijas trūkumu, tomēr tika novērtēts filmas lirisms un aktieru dabiskā spēle. Filma tika izrādīta Kannu kinofestivālā, kur žūrija Daneliju atzīmēja kā vienu no jaunajiem kinematogrāfistiem, speciālā goda izteikumā pieminot "šo jauno kinematogrāfistu individualitāti un izsakot cerības uz sagaidāmo ieguldījumu, par ko liecina viņu sniegums". Vadims Jusovs filmā radīja realitātes sajūtu, pielietojot garfokusa optiku. Viņš saņēma apbalvojumu par operatora darbu Vissavienības kinofestivālā, kā arī Starptautiskajā filmu tehniskajā konkursā, ko rīkoja Starptautiskā tehnisko kinematogrāfijas asociāciju savienība. Filmā skan Andreja Petrova dziesma «А я иду, шагаю по Москве» ar Genādija Špaļikova vārdiem.
Filma kļuva par Hruščova atkušņa laika raksturīgu iezīmi. Lai arī PSRS tā guva arī negatīvas kritiķu atsauksmes par stingras sižetiskās līnijas trūkumu, tomēr tika novērtēts filmas lirisms un aktieru dabiskā spēle. Filma tika izrādīta Kannu kinofestivālā, kur žūrija Daneliju atzīmēja kā vienu no jaunajiem kinematogrāfistiem, speciālā goda izteikumā pieminot "šo jauno kinematogrāfistu individualitāti un izsakot cerības uz sagaidāmo ieguldījumu, par ko liecina viņu sniegums". Vadims Jusovs filmā radīja realitātes sajūtu, pielietojot garfokusa optiku. Viņš saņēma apbalvojumu par operatora darbu Vissavienības kinofestivālā, kā arī Starptautiskajā filmu tehniskajā konkursā, ko rīkoja Starptautiskā tehnisko kinematogrāfijas asociāciju savienība. Filmā skan Andreja Petrova dziesma «А я иду, шагаю по Москве» ar Genādija Špaļikova vārdiem.